Šīs audiovizuālās piezīmes ir tapušas reflektējot par mākslas jomās strādājošu indivīdu ikdienu. Fotogrāfijā balstītā instalācija ietver dažādus aspektus no mana darba Profisā (Poētiskā robotisma ofisā) pievēršoties radošā procesa industrializācijas niansēm. Skatītājs nonāk konstruētā situācijā, kurai nav noteikta mērķa, bet kas pieļauj iespēju jaunas pieredzes gūšanai noteiktā laika un telpas rāmī.

“Profisa kopējā platība ir 37 kvadrātmetri, sienu krāsa ir blāvi dzeltena. Trīsdaļigi plastmasas logi, linoleja grīda. Es parasti strādāju rūpnīcās, un šis gads nav izņēmums, pat ja šoreiz tā ir pārtapusi biroju ēkā. Blakus korpusā, tajā, kas izskatās kā ēka no grāmatas “Nezinītis Saules pilsētā”,  joprojām ražo dīzeļdegvielu un dažādus aparātus. Darbos bieži sanāk izmantot fotokameru. Man tas ir drīzāk tehnisks rīks, kas palīdz iegūt digitālos datus, nevis mākslas medijs. Patiesībā, Profisa procesā ir visai maz jaunrades. Nekas nav jāizdomā, jo Sistēma visu pasaka priekšā…”