Nav viegli būt jaunam
un laimīgam.

Kad apkārt visi ir veiksmīgāki
un tievāki,
bagātāki
un mīlētāki.

Kad laime vienmēr ir vienas trūkstošās lietas attālumā.
Un tad vēl un
vēl vienas.
Un tad vēl pēdējās. Vēl mazdrusciņ.

Nesasniedzamā laime.
Pavisam auksta norasojusi. 
Sasodīts.
Lietas, vietas - noietas. 

Kāpēc laime manī nepildās tā,
kā pildās benzīns manā jaunajā mašīnā?
Tā drīzāk kūst manās rokās
kā saldējums karstā vasaras dienā.

Kad man būs tā kā citiem, tad es...
Kad man būs… tad es…
Varbūt… kad es dzīvošu te, no sirds un sev, tad es…?
Es atradīšu laimi ceļā un tad es tiešām…