Rīgas apkaime man agrāk asociējās ar garlaicīgu arhitektūru, sociāli neinteresantu vidi, uz soliņiem sēdošiem un laiku dīki vadošiem pensionāriem. Manas attiecības ar mikrorajoniem bija ļoti vispārīgas. Pats tādā nekad neesmu dzīvojis, dažos vispār nekad nebiju bijis. Lai iegūtu jaunu pieredzi, mainītu savu viedokli un izprastu rīdzinieka ikdienas būtību, dažādās Rīgas vietās meklēju ainas, kas ļautu iedziļināties, atklāt tieši šīs vietas un cilvēku raksturu.

Vēlējos atainot to, ko redzēju un sajutu piepilsētā, tuvojoties mikrorajona centram no ārpuses. Redzot ikdienišķo, ar skatu no malas caur savu pieredzi mēģināju notvert neparasto un neikdienišķo.