Kā Tu tiec galā ar domām, kas neliek mieru? Ar bailēm, ko tās izgaismo? Ar sajūtu, ka sienas spiež no visām pusēm, bet dienas ir pārvērtušās par vienu bezgalīgi garu laika telpu, ko pārpilda stress un pelēcīgums? Agrāk es rakstīju dzeju, tagad – eju dušā katru reizi, kad jūtu, ka visa šajā dzīvē ir par daudz. Vai zināji, ka pārāk bieža mazgāšanās sakairina ādu un padara to vieglāk ievainojamu? Es tagad zinu. Šis darbs ir kļuvis par stresa, nenoteiktības, baiļu, apjukuma un zaudējuma iemiesojumu. Visas šīs emocijas nāca līdz ar pēdējā gada izaicinājumiem un izpaudās neierastā grūtību pārvarēšanas mehānismā. Šis darbs ir arī par to, kā atrast skaisto nepatīkamās emocijās, līdzīgi, kā tās kalpoja iedvesmai, rakstot dzeju.