Nesen man bija viena lieliska saruna ar puisi, kas kādu laiku studēja filmu lietas LKA un nonācām neviļus līdz male gaze. Sākās viss ar to, ka es uzstāju, ka rietumu kultūra ir redzes kultūra. Viņš kā filmu cilvēks, pret manu, foto cilvēka, izvirzīto domu, protams, vērsās ar skaņas un citu elementu nozīmi mākslā un ikdienā. Saruna bija garšīga un, sasniedzot redzes nomācošo pārākumu, es pievērsos sievietēm un es nemaz nekritizēju redzes dominanci... Tinderis balsij/neredzīgiem cilvēkiem, piemēram, neeksistē. Vīrietis, piemēram, it kā mīl ar acīm. Tādā ziņā es apzinos, ka nodarbošanās ar vizuālajam lietām ir novedusi mani pie tādas uztveres. Ar acīm. Smuks/nesmuks. Protams, es redzu arī pāri ārējam, bet vienmēr atceros, ka tas ir pirmais. Spēcīgais, nomācošais. Pirmais iespaids. Pirmais “jā” vai “nē”.

***

Un lai, cik bieži arī draugi teiktu, ka viss ir O.K. ... es uzlikšu 2 konsīlera kārtas un cerēšu, ka manas acis nav izsmērējušās.