Kādu laiku man bija besis uz apkārtējo pasauli un sagribējās parādīt vienu lielu vidējo pirkstu. Uzrunāju nejauši sastaptus cilvēkus, tādējādi dodot iespēju mums visiem nedaudz “nolaist tvaiku” un kādu kopīgi “pasūtīt”. Galu galā dusmas taču ir dabiska emocija, kurai nav jābūt noglabātai mūsu iekšējā inkubatorā līdz tā ieņem monstrozas aprises. Šo emociju, kas teju vienmēr noved pie destrukcijas, esmu sintezējis ar mērķi parādīt, ka arī dusmas ir ārkārtīgi auglīga izejviela radīšanai.