Stāsts par Sibīriju un ģimenes satikšanos pēc daudziem gadiem. Došanos uz Sibīriju ir vēlme satikt radiniekus, kuru sejas un aprautie dzīves stāsti ir zināmi no albumiem, vēstulēm un atmiņām. Pēc vairāk nekā 50 atšķirtības gadiem kāds no ģimenes dodas tik tālā ceļā, lai iepazītos ar ļoti tuviem radiniekiem. Mammas vecākā māsa Ilga palika uz dzīvi izsūtīto ciemā, kad ģimene pēc dubultās deportācijas saņēma atļauju atgriezties Latvijā, jo bija paspējusi izveidot ģimeni.

Vasara Sibīrijā izvēršas nebeidzamās svinībās – kur vien ierodos, tikšanās ar atgūtajiem un tikko iepazītajiem radiniekiem ir kā nebeidzams emocionāls piedzīvojums. Iepazīšanās ar tanti un pieciem viņas bērniem – māsīcām un brālēniem, pie kuriem pēc kārtas ciemojos Sibīrijas ciematos un pilsētās, mērojot lielus attālumus. Sajūtas, kas mijas ar atmiņu stāstiem un šodienas krāsaino Sibīrijas realitāti. Izsūtīto ciems, vēstures rekonstruēšana un ģimenes atkalapvienošana. Noslēgums ar speciāli pasūtītu dzimšanas dienas kūku, svinībām un pārpildītu koferi dāvanām.