Teiksma Jankava

Par ko nevar runāt, par to jāklusē

</>


"Par ko nevar runāt, par to jāklusē" (Ludvigs Vitgenšteins)

Publiska garīgās veselības apspriešana var šķist klišejiska un banāla. Cilvēki, kas no tā cieš, to dara klusībā. Ja par to izsakās skaļi, tas tiek uztverts kā rets un drosmīgs solis. Bet, ja slimnieku pārdzīvojumi nav sataustāmi un to izskaidrojumam trūkst loģikas vai konsekvences, mēs pārtraucam klausīties un pie sevis nodomājam, ka šie cilvēki savu stāvokli izmanto kā attaisnojumu nespējai dzīvot normāli.
 
Lai gan nemiers ir neredzams stāvoklis, tas tomēr ir arī fizisks, un to var kontekstualizēt vizuāli. Neskatoties uz jau gataviem šabloniem, kurus mēs izmantojam, lai izskaidrotu depresiju, es nešaubos par tās patieso nopietnību un vajadzību par to runāt atklāti.
 
Septiņdesmitajos gados Amerikā psiholoģisku eksperimentu rezultātā tika pierādīts, ka, skatoties uz rozā krāsu Baker Miller Pink, samazinās agresivitāte un depresija. Eksperimentu turpināja un tā patiesumu pierādīja, nokrāsojot vairākas psihiatrisko slimnīcu telpas šajā tonī, tādējādi uzlabojot pacientu garīgo veselību.

</>